Sveiki visiem! Sākumā gribētu apsveikt visus jūs ar 8. martu! Un tagad ķersimies pie lietas. (Šoreiz tikai ar sākuma bildi, citādi vietas nepietiktu tekstam rakstā

)
2000. gads p.m.ē. Mēness. Kāda rase, kuras nosaukums saīsinājumā ir AIDS, kas ir ļoti līdzīga cilvēkiem nolemj izveidot nelielu pilsētiņu uz Mēness, lai iegūtu no turienes derīgos izraksteņus, kā arī kolonizēt mēnesi, lai vēlāk to apdzīvotu. Šim uzdevumam tika izvēlēti 19 domājoši apdalītākie šīs rases pārstāvji. Jau pēc neilga laika uz Mēness radās pilsēta ar nosaukumu “Sutte min pik”. Pilsēta ātri attīstījās, taču naivie pajoliņi nezināja, ka drīz tas beigsies …
Kādu dienu 6 šahtā strādājošie putekļu racēji aizgāja uz pusdienu pārtraukumu. Visi 6 sēdēja “svaigā gaisā” laukā pie galda un mielojās ar savu mīļāko ēdienu, jeb mēness akmeņiem. Taču pēkšņi netālu no viņiem atvērās nesaprotams elektrisks caurums no kura izlidoja ārā pica uz kuras ar kečupu bija rakstīts vārds Mafija. Pica ar nereāli lielu ātrumu ielidoja kādam no strādniekiem sejā un nocirta tam galvu (izrādījās, ka pica lidoja ar tik lielu ātrumu, ka pārvarēja jebkurus zināmus fizikas likumus un uz brīdi kļuva nereāli cieta(loģiski? … LOĢISKI!). No kurienes radās pica jūs jautāsiet? Tālu nākotnē, jeb 3771. gadā mafija vēljoprojām eksistēja, taču tā atradās tuvu izmiršanai … Tādēļ 5. marta 12:31 pēc Poļu laika, kāds Mafijas entuziasts nolēma aizsūtīt picu tālu pagātnē, pirms tāds vārds kā MAFIJA pastāvēja. Taču pica nebija parasta, tajā tika ievietoti SŪDI (tas ir saīsinājums no mikroshēmu kopuma, kuras automātiski, pieskaroties pie cilvēka, liek tam strādāt mafijas pusē). Ideja bija vienkārša, likt mafijai dominēt jau agrākos laikos, lai vēlāk tā paspētu kļūt pietiekami spēcīga. Taču aprēķini bija kļūdīgi un pica teleportējās tālu no zemes.
Atgriežoties pie strādniekiem … Katrs, uz kuru trāpīja vismaz neliels picas gabals kļuva par mafijas biedru. Tas, uz kura sejas uzkrita peperoni kļuva par Mafijas Co Līder. Tas, kuram acī trāpīja kečups, kļuva par Mafijas advokātu, un pārējie, kuriem kājstarpi uzkrita karsts siers, kļuva par mafijas biedriem. Taču radās problēma, līderis nomira … Lai viņu atdzīvinātu tika izteiks piedāvājums izdarīt elpināšanu mute mutē, taču mafijas līderim nebija galvas … Ko nu? … Galu galā tika izdarīta elpināšana mute-kaklā un jūs nenoticēsiet … TAS NEIZDEVĀS … Tomēr kaut kāda iemesla dēļ, iespējams dēļ SŪDIEM, mafijas līderis piecēlās bez galvas, pēc dažām stundām galva tika piesieta atpakaļ.
Neilgi pēc šī notikuma uz visas planētas sāka skanēt anti-Mafijas trauksmes. Jā, tas notika dēļ tā, ka anti-mafijas radars detektoja mafiju … Diemžēl Vodkas lietus dēļ, kas turpinājās nepilnu gadu, radars nespēja noteikt kur tieši atradās mafija, viņš uzrādīja tikai daudz daiktveidīgas formas pa visu Mēness virsmu. Šī iemesla dēļ iedzīvotājiem kļuva skaidrs, ka viņiem pašiem nāksies likt kopā galvas, lai izsecinātu, kas ir mafija.
Lai iztiktu bez nevajadzīgajām nāvēm, iedzīvotāji nolēma rīkoties nekavējoties. Visi savācās kopā un sāka štukot, kas tad ir mafijnieks. Taču bez nāvēm un negadījumiem ir grūti secināt, kas tad tomēr ir vainīgs vai ne? Taču mūsu pārgudrie ģēniji nepadevās, viņi nolēma, ka kaut arī pierādījumu nav, bet kādam tomēr ir jāmirst. Barā izskanēja teksts, ka kaut kur bija dzirdēts, ka mafijnieku var izsecināt paostot tā dibenu. Protams, mūsu drosmīgie iedzīvotāji sāka līst viens otram pakaļā, lai pārbaudītu, nebaidoties no sifilisa. Tas nepalīdzēja … smirdēja vienādi. Tad kāds pateica, ka dzirdēja pa televizoru, ka mafija, savas gardēža garšas dēļ ir vienīgie, kas nespēs apēst buļļu pautus. Arī tas tika mēģināts, taču diemžēl vai arī par laimi, neviens nebija spējīgs ielikt sēkliniekus mutē. Tā iedzīvotāji arī turpināja strīdēties, līdz lāses no vodkas lietus neapreibināja tos galīgi un visi parubījās tā arī neko neizlemjot. Visu atlikušo dienu viņi nogulēja nevienu neaiztiekot, taču klīst leģendas, ka kādam no iedzīvotājiem nākamajā rītā baigi sāpēja pakaļa … Kas zina varbūt kāds no iedzīvotājiem ir pakaļējās piedziņas cienītājs?
/Iedzīvotāji nespēja izlemt, kuru liņčot/
Nākamais savu soli izdarīja Šerifs. Bez jebkādas mazākā šaubas viņš piebrauca ar savu melno mersi pie kāda aizdomās turamā, iedeva tam pa galvu sasēja un iemeta mašīnā. (BDSM teiksiet jūs? Bet nē, es teikšu, ka tā ir pratināšana!). Aizvedis aizdomās turamo uz iecirkni, viņš uzsēdināja aidomās turamo uz krēsla. Pēc tam šerifs pasauca šerifa palīgu, taču tas neatsaucās. Neko nepadarīsi, ja šerifa palīgs nenāk, tad nāksies darīt visu pašam. Šerifs zināja pratināmā vājāko vietu … Tādēļ šerifs atvilka uz iecirkni tumbiņas un uz visu skaļumu ieslēdza Heman dziesmu (Jā to pašu heyeayea), viņš zināja, ka tieši šī dziesma liek aizdomās turamā vēderam neparasti uzvesties, dēļ kā aizdomās turamam rodas nepārtrauktā caureja. Pēc pus stundas šerifs bija ļoti lepns par sevi. Viņš bija līdz kaklam sūdos, taču ar vērtu informāciju kabatā. Diemžēl iecirknis bija neizmantojams vēl vairākas nākamās dienas. Kur tad bija šerifa palīgs jūs jautāsiet? Viņš sēdēja aiz durvīm un, skatoties pa durvju šķirbu, klusi spēlēja kabatas biljardu.
/Šerifs pratina aizdomās turamo/
Nākamais savu gājienu nolēma izdarīt Maniaks.
Devars bija ļoti prātīgs cilvēks, un viņam patika visu darīt klusi. Tieši tādēļ viņš nospēra šahtā strādājošo darbinieku autobusu un neatslēdzot skaļi kliedzošo signalizāciju ar pirdošo autobusu brauca līdz savam mērķim, kuru sauca
Zorams . Šajā laikā
Zorams ., kā arī citi iedzīvotāji gulēja pilsētas centrā, viņš bija cieši apskāvis kādu citu iedzīvotāju un ar seju bija iegrimis tieši šī cilvēka dibenā.
Devars , kā kluss un kārtīgs cilvēks, izbraucis caur vairākām māju sienām un norāvis vairāku cilvēku uzkarinātās apenes, kā bullis uz sarkano krāsu, brauca pie sava mērķa. Taču Surprise! Zorams paspēja pamosties un aiziet uz bāru. Zoramam, kā ciema bijušajam kareivim nepietika ar vodkas lietu, viņam vaidzēja viskiju, lai slāpētu savas kara atmiņas un aizmirstu par stulbības dēļ centieniem pacelt ziepes kādā armijas dušā. Devars uzreiz noprata, kur šis alkašs atrodas, tādēļ sāka braukt uz bāru. Nu jau ielas galā viņš redzēja Zoramu, kurš sēdēja bārā un par savu pēdējo naudu dzēra savu pēdējo viskija glāzi.
Devars bez jebkādas bremzēšanas brauca tieši virsū zoramam. Pašā pēdējā brīdi
Devars izleca no busiņa, lai pats neatstieptu karoti. Viss jau būtu labi, taču
Devars aizmirsa, ka bāram ir speciāla aizsargsistēma. Tiklīdz autobus pārsita bāra sienu, tas pārvērtās par košļeni dēļ šīs sistēmas. Un nu jau masīvs sakošļātas košļājamās gumijas gabals lidoja uz Zoramu. Īsa brīža laikā Zorams. tika pielīmēts pie sienas ar šo gigantisko autobusa košļenes gabalu un nosmaka dēļ tā, ka pilnībā viss bija aplīmēts ar šo balto ķipīgo materiālu.
/Maniaks, jeb
Devars nogalina
Zorams ., viņa loma bija Ciema Iedzīvotājs/
Tomēr šī nebija vienīgā Devara problēma,
Devars aizmirsa, ka gravitācija te nestrādā tāpat, kā pie viņa mājās. Tādēļ izlecot no autobusa viņš piezemējās nevis uz zemi, bet gan turpināja lidot uz priekšu pamazām nolaižoties. Tā viņš arī lidoja kādu laiciņu līdz uzdūrās kādam iedzīvotājam. Iedzīvotājs nebija viens, ar viņu bija vēl 2 citi. Taču tie nebija parasti iedzīvotāji, tie bija mafijnieki, no kuriem viens bija trakais ģēnijs. Mafijnieki nolēma, ka ja
Devars pats iekrita viņiem rokās, tad tieši arī viņš tiks nogalināts šodien. Taču
Devars stipri pretojās, dēļ kā Mafijnieki nekādīgi nevarēja dabūt Devaru uz slepeno laboratoriju. Lai Devaru nomierinātu Mafijniekiem nācās izmantot kaut ko nopietnu … Taču ko? Viens no mafijniekiem zināja, ka
Devars nespēj ciest nūdismu. Tādēļ kāds no viņiem piedāvāja – Man ir ideja, es izģērbšos un nomierināšu viņu! – Taču viņa biedram nepatika šī ideja un viņš atbildēja – Nekā nebija, pediņš tu sasodītais, kā jau parasti uzmāksies -. Galu galā vienam no mafijniekiem radās ideja, viņš izvelka kādas plikas sievietes plakātu, kuru kaut kāda iemesla dēļ vienmēr turēja sev kabatā un parādīja to Devaram.
Devars uzreiz krita ģībonī no redzētā, nav brīnums, ne katrs izturēs vienkājainās, bezkrūšainās, kailās, 86 gadu vecās un 300kg sverošās kailās nēģerietes bildi.
Devars tika aiznest uz laboratoriju, kur uz viņa eksperimentēja ilgu laiku. Beigu beigās, mafijnieki nolēma pajokoties par savu biedru, jeb mafijas līderi. Viņi zināja, ka līderis baidās no pelēm. Dēļ kā pārvērta Devaru pelē un uzmeta to virsū līderim. Līderis iezviedzās un no bailēm uzspēra, pa nabaga devaru, pietam tā, ka tas izlidoja no mājas loga un ielidoja kaimiņu mājas skurstenī! (Tas tik bij sitiens). Pateicoties šim izgājienam, mafijniekiem galvā ienāca prātā uzspēlēt futbolu ar Devaru peles formā. Pēc stundas ilgas mocīšanas futbola laukumā, mafijnieki aizveda knapi elpojošo Devaru atpakaļ uz laborotoriju, kur pārvērta viņu sākumā atpakaļ par cilvēku, tad par gumijas dzimumlocekli un vēlāk to papildus iesaldēja kādā speciālā kapsulā. Uzreiz pēc tam kapsula tika izmesta kosmosā.
/Mafija nogalina
Devars , viņa loma bija Ciema Maniaks/
Tas arī viss, ceru, ka lasīt jums bija ciešami
Atlikušās lomas:(17)
Ciema iedzīvotājs (3)
Ciema mīlnieks (2)
Ciema ārsts (1)
Ciema šerifs (1)
Ciema šerifa palīgs (1)
Ciema advokāts (1)
Mazā meitenīte (1)
Mafijas līderis (1)
Mafijas co-līderis (1)
Mafijas advokāts (1)
Mafijas biedrs (3)
Ciema Harizmātisks dzērājs (1)
Atlikušie cilvēki: Wonderful, ParPusCenu, Desmaizis1, BMark, Opie Winston, dicckson, davelss, dreimanis89, Hercogs Jekabs, mst, Faits1, wave510, vladjuha, villijs1, stikla reeta, Dāvis, sandulis
Previous article:
Marta mafija. Pirmā diena sākas! (9 years ago)
Next article:
Marta Mafija 2. Diena! (9 years ago)